Kā jau minējām iepriekš, rotējošais amortizators darbojas, nodrošinot pretestību kustībai, palīdzot palēnināt un kontrolēt produkta kustību.
Šīs pretestības lielums ir ļoti svarīgs. Rotācijas amortizatoram šī rotācijas pretestība tiek izteikta kā slāpēšanas griezes moments.
Saturs
1. daļa. Griezes momenta pamatloģika
1. Kāpēc mums ir jāaprēķina griezes moments?
2. Griezes momenta pamatprincips
3. Kura pozīcija jāizmanto aprēķinam?
2. daļa. Izplatītākās griezes momenta aprēķināšanas metodes
1. 1. metode: aprēķiniet no celšanas spēka
2. 2. metode: aprēķiniet no produkta svara un smaguma centra
3. daļa. Griezes momenta aprēķins sarežģītākiem mehānismiem
1. Griezes momenta aprēķins lineārai kustībai ar zobratu un zobratu
2. Kā pārnesumskaitlis maina griezes momentu pie amortizatora
3. Atsperes piedziņas un kombinētie mehānismi
1. daļa. Griezes momenta pamatloģika
1. Kāpēc mums ir jāaprēķina griezes moments?
Pirms rotējošā amortizatora izvēles mums vispirms ir jāzina aptuveni, cik liels griezes moments ir nepieciešams pielietojumam.
Rotācijas amortizatori ir pieejami ļoti dažādos griezes momenta diapazonos. Daži ir paredzēti ļoti mazām slodzēm, bet citi ir paredzēti daudz lielākiem mehānismiem.
Tātad griezes momenta aprēķināšanas galvenais mērķis ir noteikt aptuveno griezes momenta diapazonu, kas mums jāaplūko.
Piemēram, ja aprēķinātais nepieciešamais griezes moments ir aptuveni 2 N·m, mums jāsāk ar amortizatoru apskatīšanu aptuveni 2 N·m diapazonā, nevis ar produktiem, kuru nominālais griezes moments ir 0,2 N·m vai 10 N·m.
Šajā posmā mēs tikai sašaurinām griezes momenta diapazonu. Precīzs slāpētāja modelis tiks noteikts vēlāk.
2. Griezes momenta pamatprincips
Pamatattiecības ir šādas:
Griezes moments = Spēks × Attālums
Vienkārši sakot, griezes moments galvenokārt ir atkarīgs no diviem faktoriem:
Cik liels ir spēks?
un
Cik tālu šis spēks atrodas no šarnīra?
Šūpoles ir vienkāršs veids, kā to saprast.
Iedomājieties divus cilvēkus, kas sēž šūpoles pretējās pusēs.
Šūpoles centrs ir šarnīrsavienojums.
Katra cilvēka svars rada spēku.
Attālums starp katru personu un centrālo pagrieziena punktu ir attālums.
Ja diviem cilvēkiem ir vienāds svars, bet viens sēž tālāk no centra, šis cilvēks rada lielāku griezes momentu.
Ja viens cilvēks ir smagāks, bet sēž tuvāk centram, abas puses joprojām var līdzsvaroties.
Tas pats princips attiecas uz vāku.
Smagāks vāks parasti rada lielāku griezes momentu.
Bet pat ar tādu pašu svaru vāks, kura smaguma centrs atrodas tālāk no šarnīra, radīs arī lielāku griezes momentu.
Tātad, aprēķinot rotācijas amortizatora griezes momentu, mēs vienmēr cenšamies atbildēt uz diviem pamatjautājumiem:
Kāds ir spēks?
Kāds ir efektīvais attālums no šī spēka līdz šarnīrsavienojumam?
Tālāk norādītās aprēķina metodes ir vienkārši dažādi veidi, kā atrast šīs divas vērtības.
3. Kura pozīcija jāizmanto aprēķinam?
Pirms griezes momenta aprēķināšanas mums jāzina arī, kuru produkta pozīciju mēs aprēķinām.
Vienkāršam vākam, kas rotē gravitācijas ietekmē, griezes moments mainās, vākam kustoties.
Kad vāks ir gandrīz vertikāls, gravitācijai ir relatīvi maza rotācijas ietekme ap šarnīru.
Vākam virzoties horizontālā stāvoklī, efektīvais attālums, caur kuru iedarbojas gravitācija ap šarnīru, palielinās, tāpēc palielinās arī griezes moments.
Horizontālā stāvoklī gravitācijas griezes moments parasti ir maksimālais.
Tātad vienkāršam ar gravitāciju darbināmam vākam horizontālā vai gandrīz horizontālā pozīcija parasti tiek izmantota, lai novērtētu maksimālo vai atsauces griezes momentu sākotnējai amortizatora izvēlei.
Tas nenozīmē, ka griezes moments visā kustībā paliek nemainīgs.
Tas sniedz mums tikai noderīgu maksimālo vai atsauces vērtību.
Kā griezes moments mainās pilnas kustības laikā, ir atsevišķs jautājums, ko mēs apspriežam sadaļāGriezes momenta līknes saskaņošana.
2. daļa. Izplatītākās griezes momenta aprēķināšanas metodes
Vienkāršam gravitācijas vadītam rotējošam produktam ir divi izplatīti veidi, kā iegūt griezes momenta aprēķinā izmantoto spēku.
Atšķirība ir vienkārša:
1. metode tieši mēra spēku.
2. metode aprēķina spēku no produkta svara.
Abas metodes ir balstītas uz vienu un to pašu principu:
Griezes moments = Spēks × Attālums
1. 1. metode: aprēķiniet no celšanas spēka
Ja celšanas spēku var izmērīt tieši, griezes momentu var aprēķināt no:
Griezes moments = Celšanas spēks × Attālums no šarnīra
Šeit celšanas spēks ir spēks, kas nepieciešams, lai lēnām atbalstītu vai paceltu produktu mērīšanas punktā.
Attālums ir attālums no pagrieziena punkta līdz punktam, kurā tiek mērīts spēks.
Piemēram, pieņemsim, ka vāks ir novietots gandrīz horizontālā stāvoklī.
Vāka galā izmērītais celšanas spēks ir:
2 N
Attālums no pagrieziena punkta līdz mērīšanas punktam ir:
0,5 m
Tad:
Griezes moments = 2 N × 0,5 m
Griezes moments = 1 N·m
Svarīgi ir tas, ka spēks jāmēra lēni.
Ja vāks tiek ātri pārvietots, paātrinājums un inerce var ietekmēt nolasījumu.
Šeit mērķis ir novērtēt mehānisma radīto griezes momentu, nevis spēku, kas nepieciešams, lai to ātri paātrinātu.
Tātad šo metodi var vienkārši saprast šādi:
Izmēriet spēku, izmēriet attālumu un aprēķiniet griezes momentu.
2. 2. metode: aprēķiniet no produkta svara un smaguma centra
Ja ir zināms produkta svars un smaguma centrs, griezes momentu var aprēķināt arī bez tiešas celšanas spēka mērīšanas.
Pirmkārt, produkta masa tiek pārveidota gravitācijas spēkā.
Tad šis spēks tiek reizināts ar attālumu no šarnīra līdz smaguma centram.
Vienkāršam horizontālam vākam:
Griezes moments = m × g × L
kur:
m = produkta masa
g = gravitācijas paātrinājums
L = attālums no pagrieziena punkta līdz smaguma centram
Piemēram, pieņemsim:
Produkta masa = 2 kg
Attālums no šarnīra līdz smaguma centram = 0,2 m
Gravitācijas spēks ir aptuveni:
2 × 9,81 = 19,62 N
Tātad:
Griezes moments = 19,62 × 0,2
Griezes moments ≈ 3,92 N·m
Svarīgs punkts šeit ir smaguma centrs.
Smaguma centrs ir punkts, kurā var uzskatīt, ka iedarbojas produkta svars. Tā pozīcija ir atkarīga no produkta formas un svara sadalījuma.
Vienkāršam produktam ar regulāru formu un vienmērīgu svara sadalījumu smaguma centrs parasti atrodas tuvu tā ģeometriskajam centram.
Sarežģītākam produktam ar neregulāru formu vai nevienmērīgu svara sadalījumu smaguma centrs var pārvietoties uz smagāko pusi. Šādā gadījumā tā pozīcijas noteikšanai var izmantot CAD datus vai faktiskos produkta mērījumus.
Tāpēc griezes momenta aprēķinā izmantotais attālums automātiski nav vāka pilnais garums.
Tas ir attālums no pagrieziena punkta līdz smaguma centram.
Tātad 2. metodi var vienkārši saprast šādi:
Aprēķiniet gravitācijas spēku, atrodiet vietu, kur šis spēks darbojas, izmēriet attālumu no šarnīra līdz šim punktam un pēc tam aprēķiniet griezes momentu.
Tāpēc 1. metode un 2. metode nav balstītas uz diviem dažādiem fizikāliem principiem.
Tie ir vienkārši divi dažādi veidi, kā iegūt spēku, ko izmanto vienā un tajā pašā griezes momenta aprēķinā.
3. daļa. Griezes momenta aprēķins sarežģītākiem mehānismiem
Abas iepriekš minētās metodes labi darbojas vienkāršiem izstrādājumiem, kas gravitācijas ietekmē rotē ap šarnīru.
Taču daudzi rotējošo amortizatoru pielietojumi nav tik vienkārši.
Daži produkti pārvietojas taisnā līnijā.
Daži izmanto zobratus starp produktu un amortizatoru.
Citi tiek darbināti ar atsperēm vai vairākiem spēkiem vienlaikus.
Joprojām ir spēkā tas pats griezes momenta pamatprincips, taču mums rūpīgāk jāaplūko, kā spēks tiek pārnests uz rotējošo amortizatoru.
1. Griezes momenta aprēķins lineārai kustībai ar zobratu un zobratu
Rotācijas aizbīdnis var arī kontrolēt produktu, kas pārvietojas taisnā līnijā.
Bieži sastopams mehānisms ir šāds:
Lineāra kustība → Zobstienis → Zobrats → Rotācijas amortizators
Pats produkts pārvietojas lineāri, bet zobrats griež zobratu, un zobrats rotē amortizatoru.
Šajā gadījumā lineārais spēks jāpārveido rotācijas griezes momentā.
Pamatattiecības ir šādas:
Griezes moments = Lineārais spēks × Zobrata rādiuss
Piemēram, ja krava pārvietojas vertikāli uz leju zem sava svara, virzošo spēku var aprēķināt no:
F = m × g
Tad:
Griezes moments = m × g × r
kur r ir zobrata efektīvais rādiuss.
Atkal, pamatprincips nav mainījies.
Tas joprojām ir:
Spēks × Attālums
Atšķirība ir tā, ka attiecīgais attālums tagad ir zobrata rādiuss, nevis attālums no vāka šarnīra līdz tā smaguma centram.
2. Kā pārnesumskaitlis maina griezes momentu pie amortizatora
Dažreiz rotējošais amortizators nav uzstādīts tieši uz produkta šarnīra.
Tā vietā kustība tiek pārraidīta caur pārnesumiem.
Piemēram:
Produkta vārpsta → Zobrats → Slāpētāja zobrats → Rotācijas slāpētājs
Šajā gadījumā:
Produkta puses griezes moments ne vienmēr ir vienāds ar slāpētāja puses griezes momentu.
Pārnesumu attiecība maina slāpētāja redzamo griezes momentu.
Piemēram, lielāks zobrats produkta pusē, kas darbina mazāku zobratu uz amortizatora, var paātrināt amortizatora griešanos, vienlaikus samazinot nepieciešamo griezes momentu pie amortizatora vārpstas.
Tas var ļaut mazāka griezes momenta slāpētājam kontrolēt mehānismu ar lielāku produkta puses griezes momentu.
Tomēr pastāv vēl viens efekts:
Mainot pārnesumskaitli, mainās arī slāpētāja rotācijas ātrums.
Tas ir svarīgi, jo rotācijas slāpētāja griezes momentu ietekmē arī griešanās ātrums.
Tātad, izmantojot pārnesumus, jāņem vērā gan griezes momenta attiecība, gan ātruma attiecība.
3. Atsperes piedziņas un kombinētie mehānismi
Ne katru produktu darbina tikai gravitācija.
Dažus produktus atver vai atgriež atspere.
Citi var tikt ietekmēti ar:
gravitācija + atsperes spēks
vai ar saitēm un citiem mehānismiem.
Šādos gadījumos parasto gravitācijas vāka aprēķinu nevar vienkārši izmantot, nepārbaudot faktisko virzošo spēku.
Piemēram, atspere kustības sākumā var radīt spēcīgu spēku un vēlāk, atbrīvojoties, vājāku spēku.
Vienā pozīcijā gravitācija var palīdzēt kustībai, bet citā - tai pretoties.
Tātad īstais jautājums kļūst:
Kādi spēki darbina izstrādājumu katrā pozīcijā, un kā šie spēki tiek pārnesti uz amortizatoru?
Šiem mehānismiem maksimālais griezes moments horizontālā stāvoklī var nerodas.
Jāņem vērā faktiskais spēks un pārraides attiecības.
4. daļa. Kā izmantot aprēķināto griezes momentu
Ko patiesībā nozīmē aprēķinātais griezes moments?
Pieņemsim, ka aprēķins dod:
Maksimālais/atsauces griezes moments ≈ 2 N·m
Tagad mēs zinām aptuveno griezes momenta diapazonu, kas mums jāaplūko.
Bet tas joprojām nepasaka mums precīzi, kuru rotācijas amortizatoru izvēlēties.
Ap 2 N·m diapazonu var būt daudz rotējošu slāpētāju.
Tie var piederēt dažādiem tipiem, piemēram, disku amortizatoriem, lāpstiņu amortizatoriem, zobratu amortizatoriem vai mucas tipa amortizatoriem. Pat vienā un tajā pašā amortizatoru sērijā var būt pieejami vairāki griezes momenta vērtējumi un modeļi.
Nākamais solis ir filtrēt šos kandidātus pēc pamatprasībām, piemēram, slāpēšanas virziena, vai nepieciešama vienvirziena vai divvirzienu slāpēšana, un darba leņķa.
Pat pēc šo prasību apstiprināšanas joprojām var būt vairāki piemēroti slāpētāji.
Dažos gadījumos slāpētājs var atbilst nepieciešamajam griezes momentam, slāpēšanas virzienam un darba leņķim, taču produkta faktiskā kustība pēc uzstādīšanas joprojām nav apmierinoša.
Kāpēc?
Jo viena maksimālā griezes momenta vērtība norāda tikai griezes momenta līmeni atskaites punktā. Tā neapraksta, kas notiek visas kustības laikā.
Produkta griezes moments var mainīties atkarībā no pozīcijas.
Slāpētāja griezes moments var mainīties arī atkarībā no griešanās ātruma un temperatūras.
Tāpēc nākamais solis ir aplūkot griezes momenta līknes saskaņošanu un saprast, vai produkta gravitācijas efekta līkne un slāpētāja slāpēšanas griezes momenta līkne visā kustībā labi darbojas kopā.
Tātad griezes momenta aprēķins palīdz mums atrast pareizo griezes momenta diapazonu, taču tas ir tikai viens solis rotācijas amortizatora izvēlē.
